Puer tēja: vienīgā tēja, kas gaida savu laiku

Gandrīz visas tējas ir vislabākās svaigas. Zaļo tēju pērk šā gada ražu, un pēc divām ziemām no tās aromāta paliek pusīte. Ar puer tēju ir otrādi. Tā ir vienīgā tēja, ko cilvēki apzināti noliek pagrabā un atgriežas pie tās pēc desmit gadiem, jo tad tā būs labāka nekā šodien.

Tieši tāpēc ap puer tēju ir izveidojusies pasaule, kas no malas izskatās sarežģīta: plāceņi, gadskaitļi, dīvaini nosaukumi un cenas, kas atšķiras simtkārt. Šis raksts ir tiem, kas to ir redzējuši plauktā un nav sapratuši, ar ko sākt.

Vēl viena lieta uzreiz, lai vēlāk nav neskaidrību. Latviski jūs redzēsiet divus rakstības veidus: puer tēja un pu-erh tēja. Tā ir viena un tā pati tēja, vienkārši divi veidi, kā latīņu burtiem pierakstīt ķīniešu 普洱. Mēs veikalā lietojam Pu-erh, bet meklētājā cilvēki raksta puer, un abi ir pareizi.

No kurienes puer tēja nāk

Puer tēja nāk no Junnaņas, Ķīnas dienvidrietumu provinces, kas robežojas ar Mjanmu, Laosu un Vjetnamu. Nosaukumu tā dabūjusi no Pu'er pilsētas, kura, interesanti, nekad nav bijusi galvenā audzēšanas vieta. Tā bija tirgus un muitas punkts, caur kuru tēja gāja tālāk uz ziemeļiem. Tēju nosauca pēc vietas, kur to pirka, nevis pēc tās, kur tā auga.

Ķīnā nosaukums ir aizsargāts tāpat kā šampanietis Francijā. Par puer tēju drīkst saukt tikai to, kas audzēts un apstrādāts Junnaņā.

Un vēl viena atšķirība, ko reti piemin. Lielākā daļa zaļo un balto tēju nāk no šaurlapu šķirnes. Puer tēju gatavo no platlapu paveida, ko sauc par assamica. Tie ir koki, nevis apcirpti krūmi, un daļa no tiem ir simtiem gadu veci, ar saknēm dziļi kalnu sānos. Tāpēc puer tējas uzlējums ir blīvāks un biezāks mutē nekā parastai zaļajai tējai. Tas nav mārketings, tā ir cita lapa.

Nozīmīgākie reģioni, kurus redzēsiet uz iepakojumiem, ir Menghai, Yiwu, Bulang un Jingmai. Katram ir savs raksturs, apmēram tāpat kā vīna apelācijām.

Kāpēc puer tēju presē plāceņos

Presēšana nav estētika. Tā ir loģistika, kas pārvērtusies par tradīciju.

Gadsimtiem puer tēju veda no Junnaņas uz Tibetu un tālāk pa kalnu takām, ar zirgiem un mūļiem. Berama tēja ceļā saberžas putekļos un aizņem daudz vietas. Sapresēta tēja ceļo mierīgi. Tā radās standarts, kas ir spēkā joprojām: plācenis sver 357 gramus, un septiņi plāceņi veido vienu iepakojumu, ko sauc par tong. Septiņi reiz 357 ir divarpus kilogrami, tieši tik, cik ērti sien uz dzīvnieka muguras.

Bet izrādījās, ka presēšanai ir arī otra puse, kas svarīga tieši garšai. Sapresētā plācenī gaiss lapām piekļūst lēni un nevienmērīgi: malās vairāk, vidū gandrīz nemaz. Tāpēc plācenis nogatavojas pakāpeniski un paredzami, gadu pēc gada. Beramā puer tēja nobriest ātrāk, toties mazāk kontrolēti.

Ja gribat tieši to, kas glabājas un mainās, skatieties uz plāceņiem. Ja gribat tēju, ko vienkārši aplej jau šovakar, beramā ir ērtāka: neko nevajag lauzt.

Divas tējas ar vienu nosaukumu

Zem viena vārda slēpjas divas pavisam dažādas tējas, un tā ir pirmā lieta, ko der saprast pirms pirkšanas.

Sheng Pu-erh, jeb šeng puer, ir tā sākotnējā. Lapas apstrādā, sapresē un atstāj. Viss tālākais notiek pats, lēni, gadu desmitiem. Jauns sheng ir spraigs, zaļgans un spēcīgs.

Shu Pu-erh, jeb šu puer, ir jaunāks izgudrojums. Septiņdesmitajos gados Kunminā un pēc tam Menghai izstrādāja paņēmienu, ko sauc par wo dui: lapu kaudzi tur siltumā un mitrumā vairākas nedēļas, un tā dažos mēnešos iziet cauri tam, kam dabā vajadzētu gadu desmitus. Rezultāts ir tumšs un maigs jau no pirmās dienas.

Ar kuru sākt un kā tie atšķiras pēc garšas, mēs esam uzrakstījuši atsevišķi: Šu puerh un šen puerh: kāda ir atšķirība.

Kā puer tēja patiesībā garšo

Shu Pu-erh dod gandrīz necaurspīdīgu tumši sarkanbrūnu uzlējumu. Garšā meklējiet mitru mežu pēc lietus, kakao, žāvētas plūmes, dažkārt riekstus un tumšo šokolādi. Rūgtuma tajā praktiski nav. Tā ir tēja, ko var dzert bez sagatavotības, un tieši tāpēc ar to parasti sāk.

Jauns Sheng Pu-erh ir pilnīgi cits dzēriens: gaiši dzeltens uzlējums, citrusi, svaiga zāle, reizēm dūmu nokrāsa. Tajā ir rūgtums, bet labā tējā tas nepaliek uz mēles, bet pēc dažām sekundēm pārvēršas saldumā rīkles dziļumā. Ķīnieši to sauc par huigan, un tieši to meklē cilvēki, kas iemīlas šengā.

Nogatavināts Sheng Pu-erh pēc gadiem piecpadsmit vai divdesmit kļūst mierīgs un dziļš: medus, sandalkoks, žāvēti augļi, bez asuma.

Un godīgi par to, ko dzirdēsiet. Ja puer tēja smaržo pēc pagraba, pelējuma vai zivs, tas nav stils un nav tāds raksturs. Tā ir slikti uzglabāta tēja. Laba puer tēja smaržo tīri, pat ja tumši.

Ko puer tēja ar jums izdara

Šis ir jautājums, ko mums uzdod biežāk par visiem citiem, tāpēc atbildēsim bez izskaistināšanas.

Puer tējā ir kofeīns, un diezgan daudz. Atšķirība no kafijas ir tajā, kā tas nonāk organismā. Puer tēju dzer daudzos īsos uzlējumos pēc kārtas, nevis vienā lielā krūzē, tāpēc kofeīns ienāk pamazām. Kopā ar to lapās ir aminoskābe teanīns, kas šo darbību nomierina. Rezultātu cilvēki parasti apraksta vienādi: silta, nosvērta modrība bez trīcēšanas un bez kritiena pēc stundas.

Ķīnā puer tēju tradicionāli dzer pēc treknas maltītes, un, ja to izdarīsiet, sapratīsiet, kāpēc. Ir arī atsevišķa parādība, ko sauc par cha zui, tējas reibumu: ja stipru puer tēju izdzer tukšā dūšā, var uznākt viegls reibonis. Tas nav bīstami, bet pirmoreiz pārsteidz. Vienkārši nedzeriet to pirms brokastīm.

Interneta stūros puer tējai piedēvē svara zudumu, holesterīna pazemināšanu un vēl virkni lietu. Nopietni pierādījumi tam ir vāji, un mēs neko tādu nesolām. Dzeriet puer tēju tāpēc, ka tā garšo, un tāpēc, ka tā liek uz desmit minūtēm apsēsties. Ja esat jutīgs pret kofeīnu, atstājiet to dienas pirmajai pusei.

Kā pagatavot puer tēju

Puer tēju nevajag vārīt un nevajag turēt desmit minūtes. Tā strādā pretēji: daudz lapu, maz ūdens, īss laiks, daudz reižu.

Pamata samērs ir aptuveni 5 grami uz 100 līdz 150 mililitriem.

Vispirms noskalojiet. Aplejiet lapas ar karstu ūdeni, saskaitiet līdz desmit un šo ūdeni nolejiet. Tas nav māņticība: sapresēta tēja ir gulējusi gadus, skalošana to attīra un, galvenais, atver lapu, lai pirmais īstais uzlējums nebūtu tukšs.

Ūdens temperatūra. Shu Pu-erh ņem 95 grādus, tas ir izturīgs. Jaunam Sheng Pu-erh labāk 85 līdz 90, citādi rūgtums kļūst ass.

Laiks. Pirmais uzlējums 10 līdz 15 sekundes. Katram nākamajam pieliekiet klāt dažas sekundes. Labs plācenis izturēs astoņus līdz desmit uzlējumus, un vidējie bieži ir garšīgāki par pirmo.

Gaiwan vai maza tējkanna padara to ērtāku, bet nav obligāti. Sākt var ar parastu krūzi un sietiņu. Plašāk par temperatūrām un traukiem: kā pareizi pagatavot ķīniešu tēju.

Kā izvēlēties savu pirmo puer tēju

Sāciet ar Shu Pu-erh. Tas piedod kļūdas pagatavošanā, tajā nav rūgtuma, un tas uzreiz parāda, kas puer tējā vispār ir meklējams. Sheng Pu-erh ir interesantāks, bet prasa mazliet pieredzes.

Pērciet mazu. Pirms ņemat veselu 357 gramu plāceni, paņemiet 25 vai 50 gramus. Puer tēja ir ļoti personiska lieta, un nav jēgas kilogramam tējas, kas jums negaršo.

Gadskaitlis nav kvalitātes zīme. Šo atkārtosim, jo tas maksā cilvēkiem naudu: slikta tēja, nostāvējusi divdesmit gadus, paliek slikta tēja, tikai vecāka. Vecums uzlabo tikai to, kas jau sākumā bija labs. Jauna, godīgi darināta tēja ir labāka izvēle nekā lēts izturēts plācenis ar skaistu gadskaitli uz papīra.

Par cenu. Pieklājīgs Shu Pu-erh nav dārgs dzēriens, it īpaši, ja rēķina pēc izdzertās krūzes: no piecu gramu porcijas iznāk astoņi uzlējumi. Dārgi maksā retie gadi, konkrēti kalni un veci koki, un tā jau ir kolekcionēšana, nevis ikdiena.

Mūsu izlasē katra tēja ir izvēlēta atsevišķi, nevis ņemta pa veseliem katalogiem, un tieši tāpēc sortiments ir plašs: Shu Pu-erh kolekcija un Sheng Pu-erh kolekcija.

Kā puer tēju uzglabāt mājās

Puer tēja uzsūc smaržas kā sūklis, un tā ir galvenā lieta, kas jāatceras.

Neturiet to ledusskapī un neiebāziet hermētiskā plastmasas maisiņā: tējai vajag lēnu gaisa apmaiņu, citādi nogatavināšanās apstājas. Neturiet to blakus kafijai, garšvielām vai sadzīves ķīmijai. Vislabāk der oriģinālais papīra iesaiņojums, ielikts kartona kastē, istabas temperatūrā, prom no tiešas saules un no radiatora.

Derīguma termiņa puer tējai praktiski nav. Pareizi uzglabāta, tā vienkārši turpina mainīties.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai puer tēju var dzert katru dienu?

Jā, un lielā daļā Ķīnas tā arī dara. Mēru nosaka kofeīns, nevis pati tēja.

Cik reižu var apliet vienas lapas?

Labu puer tēju var apliet astoņas līdz desmit reizes, dažkārt vairāk. Ja pēc otrā uzlējuma garša beidzas, tēja nav laba.

Vai puer tēju drīkst dzert vakarā?

Drīkst, bet tajā ir kofeīns. Ja esat pret to jutīgs, dzeriet to dienā vai agrā vakarā.

Kāpēc viena puer tēja maksā desmit eiro, bet otra divsimt?

Atšķirību veido vecums, konkrētā vieta un koku vecums. Ikdienas dzeršanai dārgais plācenis nav vajadzīgs.

Ar ko atšķiras puer tēja no melnās tējas?

Melnā tēja ir oksidēta un ar to viss beidzas. Puer tēja ir fermentēta ar mikroorganismu līdzdalību, un tā turpina mainīties arī iepakojumā. Tāpēc puer tēju var nogatavināt, bet melno tēju nē.

Ar ko sākt

Ja līdz šim puer tēju neesat dzēris, paņemiet nelielu Shu Pu-erh, noskalojiet lapas, lejiet īsi un ļaujiet sev piecus uzlējumus pēc kārtas. Tas ir viss ievads, kas vajadzīgs.

Apskatīt Shu Pu-erh kolekciju

Apskatīt Sheng Pu-erh kolekciju

Visas ķīniešu tējas